|
||||
|
Ar lielu baudu noskatījos Last One Laughing UK. Es zinu, kāpēc UK šovs ir izdevies. Un citiem šoviem būtu jāpamācās (vai arī jāliek lietā šautene no piedurvju skapīša). 1) cilvēki nebaidās viens otru mēģināt sasmīdināt. citos šovos "komedianti" izrādās, rāda "kumēdiņus", taisa muļķīgu balagānu ar stulbiem aksesuāriem, un tas nestrādā. tikai izskatās bēdīgi. lai otru cilvēku sasmīdinātu ir jāiet tuvumā, un jārunā, jāveido dialogs. jā, ir risks pašam uzrauties un sākt smieties pirmajam, un UK šovā cilvēki riskē. citos šovos cilvēki vnk izvairās viens no otra, un muļķojas tā uz telpu, cerot ka kāds mikroskopiski pasmaidīs. 2) es ievērtēju īrijas, dienvidāfrikas (ar Trevor Noah), austrālijas un, pavisam nedaudz, kanādas šovu. nav līmenī, un austrālijas šovs man likās vistupākais. 3) skaņu un gaismas dizains. citos šovos smaids tiek sodīts ar policijas sirēnām, mirgojošām sarkanām gaismām, vispār ar sirēnām un tamlīdzīgu traumatisku sūdu. UK - diezgan īss džingls kas vairāk paziņo ka šovs ir "paused" un var brīvi smieties. un cilvēki reāli smejas. turpretī citos šovos neviens īstenībā nesmejas, jo neviens nav uz robežas, nepavisam. (īstenībā UK šovā par smirk un nelielu smaidu nesoda, bet vienā citā šovā sodīja vissīkāko grimasi. UK šovā gaida kad cilvēks tiešām vairs nevar izturēt, nu tā ka vienkārši nevar. un tas ir reāli patīkami skatīties, kā cilvēks cīnās un pazaudē.) 4) UK šovs ir perfekti izplānots. citi šovi (Austrālija, Īrija) ne tuvu nav izplānoti ar visādiem uzdevumiem un 1:1 gājieniem, un tāpēc noslīd garlaicīgā gumijas stiepšanā. 5) kā vadītājs Jimmy Carr ir augstumos. citi vadītāji nestāv ne tuvu. ne tuvu! 6) kā dalībnieks Richard Aoyade ir neaizskarams. pirmkārt, viņa maniere ir deadpan, un viņu praktiski nav iespējams sasmīdināt. otrkārt (un kas ir absolūts talants) viņš var sasmīdināt jebkuru, jo reakcija ir zibenīga, un izsper vissmieklīgāko iespējamo variantu. "there has been a bank run on dignity". |
||||
|
|